krokainums
krokainums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | krokainums | krokainumi |
| Ģen. | krokainuma | krokainumu |
| Dat. | krokainumam | krokainumiem |
| Akuz. | krokainumu | krokainumus |
| Lok. | krokainumā | krokainumos |
1.Vispārināta īpašība → krokains1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → krokains2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → krokains3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV