krodzinieks
krodzinieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | krodzinieks | krodzinieki |
Ģen. | krodzinieka | krodzinieku |
Dat. | krodziniekam | krodziniekiem |
Akuz. | krodzinieku | krodziniekus |
Lok. | krodziniekā | krodziniekos |
1.Kroga īpašnieks vai nomnieks, kas arī apkalpo viesus.
1.1.sarunvaloda Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskos dzērienus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mūsu brīnišķīgais krodzinieks pateica, ja muzejam vajagot, viņš uzsaukšot.
- 1870. gadā 8 metrus augstu koka torni Munameģī uzcēla vietējais krodzinieks.
- Bet par Lību — krodzinieka Ludviga otro sievu — dokumentu nebija.
- – Ja tas ir Osītis, tad viņš jau nepalīdz Krodziniekam!
- - Kusties, vecais, kusties, - kāds skubināja krodzinieku.