kroģēt
kroģēt 2. konjugācijas darbības vārds; vēsturisks, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kroģēju | kroģējam | kroģēju | kroģējām | kroģēšu | kroģēsim |
| 2. pers. | kroģē | kroģējat | kroģēji | kroģējāt | kroģēsi | kroģēsiet, kroģēsit |
| 3. pers. | kroģē | kroģēja | kroģēs | |||
Pavēles izteiksme: kroģē (vsk. 2. pers.), kroģējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kroģējot (tag.), kroģēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kroģētu
Vajadzības izteiksme: jākroģē
Tirgoties krogā (1) – parasti par krodzinieku.
Stabili vārdu savienojumiKroģējamā (arī krogojamā) istaba.
- Kroģējamā (arī krogojamā) istaba — kroga telpa, kurā pērk un arī patērē nopirkto
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad muiža savu pārdošanu likvidēja un Batars sāka kroģēt uz savu roku.
- Pirms viņa šajā nomaļajā kaktā pie Rīgas–Pērnavas ceļa bija kroģējis viņa tēvs.
- Nerunīgs, dzīvodams nošķirtībā, bez ģimenes, kroģēdams nomaļajā mājvietā, kuru apmeklēja zemnieki un mežinieki, viņš dzinās pēc peļņas.
- Nupatās atstutējis pažagu pie krāsns, viņš devās aiz kroģējamā galda.
- Viens patumsā pie galda kņarbījās, divi, no kuriem viens jau knūbēja, pie kroģējamā galda cilāja kausus, un vēl pilsētas raušcepis ar tūkšu seju pie loga skaitīja kādu dazumu naudas.