kripšķis
kripšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kripšķis | kripšķi |
| Ģen. | kripšķa | kripšķu |
| Dat. | kripšķim | kripšķiem |
| Akuz. | kripšķi | kripšķus |
| Lok. | kripšķī | kripšķos |
Īslaicīgs, kluss troksnis, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
Avoti: LLVV