krietnums
krietnums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | krietnums | krietnumi |
| Ģen. | krietnuma | krietnumu |
| Dat. | krietnumam | krietnumiem |
| Akuz. | krietnumu | krietnumus |
| Lok. | krietnumā | krietnumos |
Vispārināta īpašība → krietns1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr ikvienā laikmetā nekrietnībai pretī stāv arī neiznīdējams spēks — krietnums.
- Redzu, ka bērnos turpinās Jāņa krietnums un pamatīgums.”
- Pierādiet savu krietnumu – būvējiet tualetes, dušas, bārus...
- Tās nav spēles atrakciju parkā, kur krietnums māca piekāpību.
- Visiem vīriem bikšu siksnas rajonā smaidīja liels, mīksts vēders – krietnuma simbols.