krekstēt
krekstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | krekstu | krekstam | krekstēju | krekstējām | krekstēšu | krekstēsim |
| 2. pers. | kreksti | krekstat | krekstēji | krekstējāt | krekstēsi | krekstēsiet, krekstēsit |
| 3. pers. | krekst | krekstēja | krekstēs | |||
Pavēles izteiksme: kreksti (vsk. 2. pers.), krekstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: krekstot (tag.), krekstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: krekstētu
Vajadzības izteiksme: jākrekst
1.Krekšķēt1.
2.transitīvs Čerkstošā balsī runāt (ko).
3.Būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
5.apvidvārds Skaļi rukšķēt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jūs krekstat, kāsējat un spļaujat no mutes tīmekļus.
- Andžs pilnīgi aizrijas ar dūmu, sāk krekstēt.
- – Vecīgais vīrs krekstēdams tīra brūci.
- Sarmīte atkal brīnījās, cik šaura un tumša ir telpa, ka griestus prasītos pārbalsināt, bet aiz aizslietņa, kurš pērn slēpa skolotājas Ozoliņas mazuli, krekstēja pasnaust nogūlies Papiņš.
- Ko viņš varēja teikt, savu laiku nokalpojis vecā parauga matemātiķis pedants, kurš krekstēdams mēdza labot pat gramatiskās kļūdas teksta uzdevumos, reizēm uzmeklēdams atbilstošo valodas likumu un atzīmēdams to audzēkņa zināšanai.