krauties

krauties 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona

Locīšana

1.Virzoties novietoties citam uz cita vai citam pie cita.

1.1.Par mākoņiem.

1.2.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Cieši drūzmēties (par dzīvniekiem).

Avoti: LLVV