kraupis
kraupis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kraupis | kraupji |
| Ģen. | kraupja | kraupju |
| Dat. | kraupim | kraupjiem |
| Akuz. | kraupi | kraupjus |
| Lok. | kraupī | kraupjos |
1.joma: medicīna Lipīga ādas slimība, ko izraisa īpaša sēne.
2.Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
3.apvidvārds Zirgu kašķis.
Avoti: LLVV, LE, KV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aizķerot ar naža smaili, kraupja bojājumi labi atdalās no bumbuļsīpola.
- Vidēji izturīga pret bumbieru kraupi, pret augļu puvēm – izturīga.
- Turpinās ābeļu un bumbieru kraupja izplatība gan uz augļiem, gan lapām.
- Uz kartupeļu bumbuļiem novāktajā ražā konstatēts parastais un melnais kraupis.
- Ilgstošais sausums un atbilstoši fitosanitārie pasākumi neļāva izpausties arī kraupim.