kraucināt
kraucināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kraucinu | kraucinām | kraucināju | kraucinājām | kraucināšu | kraucināsim |
| 2. pers. | kraucini | kraucināt | kraucināji | kraucinājāt | kraucināsi | kraucināsiet, kraucināsit |
| 3. pers. | kraucina | kraucināja | kraucinās | |||
Pavēles izteiksme: kraucini (vsk. 2. pers.), krauciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kraucinot (tag.), kraucināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kraucinātu
Vajadzības izteiksme: jākraucina
1.Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par dažiem putniem).
2.apvidvārds Atklepot krēpas, vemt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja kraukli dzird kraucinot virs galvas , tad bēdīgas ziņas dabūs dzirdēt
- Kad krauklis kraucina , tad kāds cilvēks nomirs