krasavčiks
krasavčiks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; žargonismsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | krasavčiks | krasavčiki |
| Ģen. | krasavčika | krasavčiku |
| Dat. | krasavčikam | krasavčikiem |
| Akuz. | krasavčiku | krasavčikus |
| Lok. | krasavčikā | krasavčikos |
1.Skaists vīrietis.
2.Brašulis.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Vācietis ir foršs krasavčiks.
- Jo balsot par šiem diviem veidojumiem - krasavčika Nila un svētuļa Ainara var atļauties tikai tādi
- ņju krasavčiks
- Uz jautājumu, vai viņam zināms, kurš jauks nost būdiņas – vai tie būs līdzšinējie nomnieki, vai tomēr Rīgas dome, kungs atbild: “ Nu, Burova kungs, krasavčiks mūsu.”