krants
krants sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | krants | krantis |
Ģen. | krants | kranšu |
Dat. | krantij | krantīm |
Akuz. | kranti | krantis |
Lok. | krantī | krantīs |
1.Stāvs krasts; stāva nogāze.
2.Stāva, arī asa mala.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atkāpjos no krants malas, bet kāja aizmetas aiz vaļējas saknes.
- Princis stāvus uzjoņo krantī, tik gludi, ne mazāko grambiņu jūt, ne cini.
- Padzēries viņš sacīja Vecajai, ka lejā, uz tērces krants oļiem, nedaudz pasmailēs šķēpu.
- Kurzemē krasta apzīmēšanai nereti izmanto leksēmu krants ( dažviet arī atkrante ‘krasta nogāze’ EH I 149).
- Jutos kā pašnāvnieks, kas lēcis aizā, bet ar drēbju malu aizķēries aiz vienīgā koka, kas aug šajā stāvajā krantī.