krūklītis
krūklītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | krūklītis | krūklīši |
| Ģen. | krūklīša | krūklīšu |
| Dat. | krūklītim | krūklīšiem |
| Akuz. | krūklīti | krūklīšus |
| Lok. | krūklītī | krūklīšos |
1.Mazā plūme (piemēram, būka, krēķis).
2.Šī augļu koka auglis.
Avoti: ĒiV