krūka
krūka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | krūka | krūkas |
Ģen. | krūkas | krūku |
Dat. | krūkai | krūkām |
Akuz. | krūku | krūkas |
Lok. | krūkā | krūkās |
kruka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kruka | krukas |
Ģen. | krukas | kruku |
Dat. | krukai | krukām |
Akuz. | kruku | krukas |
Lok. | krukā | krukās |
1.Keramikas (parasti māla) krūze vai krūzei līdzīgs trauks dzērienu ieliešanai.
1.1.Keramikas (retāk stikla) pudele (parasti alkoholiskiem dzērieniem).
2.apvidvārds Lamuvārds resnai sievietei.
Stabili vārdu savienojumiDīvānā pirdējs; krēslā pirdējs; krūkā pirdējs; pannā pirdējs.
- Dīvānā pirdējs; krēslā pirdējs; krūkā pirdējs; pannā pirdējs sarunvaloda — sliņķis, nepatīkams cilvēks; nekompetents cilvēks, kas izsaka savu viedokli
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Autors radījis gan vāzes, krūkas, bļodas, šķīvjus u.
- Beiguši ķēpāties ar vīna krūku, viņi ķērās klāt vīna mucai.
- Izlej vakardienas ūdeni no krūkas, lai var smelt no jauna.
- Acis, tumsā apradušas, pamana uz ķebļa vīdam krūkas apveidu.
- – svinīgi paziņoja Samsons, nolikdams uz galda krūku un glāzes.