krēzs
krēzs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | krēzs | krēzi |
| Ģen. | krēza | krēzu |
| Dat. | krēzam | krēziem |
| Akuz. | krēzu | krēzus |
| Lok. | krēzā | krēzos |
Krēzs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisks, īpašvārds, personvārds; formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Krēzs | — |
| Ģen. | Krēza | — |
| Dat. | Krēzam | — |
| Akuz. | Krēzu | — |
| Lok. | Krēzā | — |
Lielu bagātību īpašnieks; pēc pēdējā Līdijas valdnieka (Senajā Grieķijā 6. gs. p. m. ē.) vārda.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kur mīla valda, tūkstoš prieku rod, Pat nabags mīlot jūt: tam Krēza zelts ir dots.
- Vīrs nēsā savu jau nākamo bērnu gaidošo sievu uz rokām un šķaidās ar labvēlību kā Krēzs.
- Pāvils bija sašutis, ka tāds Krēzs nevēlas palīdzēt likumīgajai sievai, kaut arī tā dzīvo atsevišķi.
- Jebkurš gana aizrautīgs cilvēks no tām sienām droši vien varētu nokasīt pietiekami daudz zelta, lai kļūtu nedaudz bagātāks par Krēzu.
- Tiek uzskatīts, ka pirmās dārgmetāla monētas, kuru sastāvā bija zelts, tika ieviestas Lidijā, Anatolijā ( tās izdeva Krēzs).