krēpainis
krēpainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | krēpainis | krēpaiņi |
| Ģen. | krēpaiņa | krēpaiņu |
| Dat. | krēpainim | krēpaiņiem |
| Akuz. | krēpaini | krēpaiņus |
| Lok. | krēpainī | krēpaiņos |
krēpaine sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | krēpaine | krēpaines |
| Ģen. | krēpaines | krēpaiņu |
| Dat. | krēpainei | krēpainēm |
| Akuz. | krēpaini | krēpaines |
| Lok. | krēpainē | krēpainēs |
1.Dzīvnieks, kam ir krēpes.
2.Kāds, kam ir gar mati.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- pelēkbērie krēpaiņi atkasa sniega segu laucītē.
- Nu jā, tas ir ķiršu kagors - garšo kā siltas zirgu čuras, pirms vēl krēpaiņi nav bijuši samalti " Forevera" desās.