krāvējs
krāvējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | krāvējs | krāvēji |
| Ģen. | krāvēja | krāvēju |
| Dat. | krāvējam | krāvējiem |
| Akuz. | krāvēju | krāvējus |
| Lok. | krāvējā | krāvējos |
krāvēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | krāvēja | krāvējas |
| Ģen. | krāvējas | krāvēju |
| Dat. | krāvējai | krāvējām |
| Akuz. | krāvēju | krāvējas |
| Lok. | krāvējā | krāvējās |
1.Darītājs → kraut.
2.Cilvēks, kas veic kraušanas darbus (piemēram, ostā, preču stacijā).
3.Kraušanas ietaise, ierīce.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc tam devos uz Rīgu, strādāju Preču stacijā par krāvēju.
- Vēl jau tavs apgabals, daudz kuģošanas, daudz ostas krāvēju.
- Tad ierunājusies spīts – pierādīšu, ka nebūšu nekāds krāvējs.
- Jāzeps, vasarā nostrādājies ostā par krāvēju, tagad dzīvo pa māju.
- Paskatos uz Hecu — jā, pēc krāvēja nemaz neizskatās.