krāsnkuris
krāsnkuris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | krāsnkuris | krāsnkuri |
| Ģen. | krāsnkura | krāsnkuru |
| Dat. | krāsnkurim | krāsnkuriem |
| Akuz. | krāsnkuri | krāsnkurus |
| Lok. | krāsnkurī | krāsnkuros |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Draudziņ krāsnkuri, Benedikt Karpič, dod uguntiņu!
- Ak, Benedikts gribēja doties krāsnkuros.
- Bet Benedikts gribēja iet par krāsnkuri.
- Krāsnkurim — gods un cieņa, visi viņa priekšā norauj cepures, bet viņš iet — nevienam neklanās, tāds augstprātīgs.
- Kad šādi, lūk, tā valstiski attiecies pret darbu, tad arī no ļaudīm cieņa, teiks — cik stingrs mūsu krāsnkuris, tētiņš!