krākoņa1
krākoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | krākoņa | krākoņas |
| Ģen. | krākoņas | krākoņu |
| Dat. | krākoņai | krākoņām |
| Akuz. | krākoņu | krākoņas |
| Lok. | krākoņā | krākoņās |
1.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → krākt1.
2.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → krākt2.
3.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → krākt3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vējš mētā laivu, aizcērt elpu, bangu krākoņa noslāpē balsi.
- Apmetni apskanēja krākoņa vai mīlas vaidi.
- Vispēdīgā to vēl pavada dzirde, bet arī tā ir tik ļoti pārpildīta ar gaudām, krākoņām un svelpšanu, ka gandrīz vai vēlies, kaut prāts paņemtu arī to.
- Aizmiegam kalnu upes lielās krākoņas un cikāžu vai sienāžu sīkās sisināšanas skaņu pavadībā
- Garām aizlido spilgti zils zivju dzenītis , kautkur rej suns un pa upi uz leju dzirdam dobju krākoņu