krākāt
krākāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | krākāju | krākājam | krākāju | krākājām | krākāšu | krākāsim |
| 2. pers. | krākā | krākājat | krākāji | krākājāt | krākāsi | krākāsiet, krākāsit |
| 3. pers. | krākā | krākāja | krākās | |||
Pavēles izteiksme: krākā (vsk. 2. pers.), krākājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: krākājot (tag.), krākāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: krākātu
Vajadzības izteiksme: jākrākā
1.Vairākkārt vai ilgstoši krākt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- un Zelmanam bija tāda balss, ka droši vien izaugs par kantoru; un viņa laulība ar Rebeku patiešām bija bašert – debesu svētīta, un tāpēc, katru reizi pie viņas šādi pieglaužoties, viņš slavēja Visaugstāko, kas piekodinājis vīram nebūt vienam, un pateicās, ka tas viņam atsūtījis viņa otro pusi, un baldahīns virs viņu gultas joprojām bija kā kāzu dienas hupe, kā debesu svētība, un viss, kas viņu guļvietā notika, bija svēts un domāts Hašema godināšanai, un pat tad, kad Rivka smieklīgi krākāja un traucēja viņam gulēt, viņš nedusmojās un tikai pats sev jautāja – vai tad būtu labāk, ja viņa nekrāktu, jo viņas te līdzās nemaz nebūtu?