krāšņot
Lietojuma biežums :
krāšņot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.lieto: pareti Rotājot darīt (ko) krāšņu.
2.parasti formā: trešā persona Būt par (kā) rotājuma elementu; būt par cēloni tam, ka (kas) ir krāšņs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri