krāšļojums
krāšļojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | krāšļojums | krāšļojumi |
| Ģen. | krāšļojuma | krāšļojumu |
| Dat. | krāšļojumam | krāšļojumiem |
| Akuz. | krāšļojumu | krāšļojumus |
| Lok. | krāšļojumā | krāšļojumos |
Paveikta darbība, rezultāts → krāšļot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ( ..) Kad Vija Artmane bez krāšļojuma un galvas segas stāv uz vecās Dailes skatuves, viņas sejā atblāzmo bijušo dailenieču – Emīlijas Viestures, Austras Balodes, Lilijas Žvīgules vaibsti” ( Dzene 1998).
- Arī mēs uzziežam uz lūpām krāšļojumu un nu jau košas dodamies tālāk apskatīt skudru ceļus un kopienas pieradināto lielo, zaļo papagaili, kas, Fabio uzrunāts, mums uzsauc - hola !