kosmogonija
kosmogonija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kosmogonija | kosmogonijas |
| Ģen. | kosmogonijas | kosmogoniju |
| Dat. | kosmogonijai | kosmogonijām |
| Akuz. | kosmogoniju | kosmogonijas |
| Lok. | kosmogonijā | kosmogonijās |
1.Astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņu un to sistēmu izcelšanos un attīstību.
2.joma: mitoloģija Mīti par pasaules radīšanu.
Avoti: LLVV, MrJ
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mirča Eliade tantru definē kā barokālu jogu, bet šīs ievirzes adeptu meditācijas — kā kosmogonijas un teogonijas, kas norisinās cilvēka sirdī.
- Viņi parādīja jostā izmantotos simbolus pasaules kultūrvēstures kontekstā, secinot, ka tajā iekodēts senu civilizāciju informācijas kods un lasāma kosmogonija jeb pasaules radīšana.
- Lielākās grūtības sagādāja tas, ka Budas mācībā nebija dogmu, konkrētas struktūras, kosmogonijas, priekšrakstu, tās pamatā bija tikai individuāls pārdzīvojums.
- Visuma rašanos pēta kosmogonija, lai gan tā daudzos aspektos pārklājas ar kosmoloģiju.
- Tika radīta kosmogonija, krāšņs debesu būtņu panteons un briesmīga elle, kas gaida grēciniekus.