korumpēt
Lietojuma biežums :
korumpēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
korrumpēt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis
Locīšana
Izmantot dienesta stāvokli savtīgos nolūkos; uzpirkt, piekukuļot (amatpersonas, sabiedriskos un politiskos darbiniekus).
Avoti: KV, LLVV
Korpusa piemēri