kornits
kornits vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kornits | korniti |
| Ģen. | kornita | kornitu |
| Dat. | kornitam | kornitiem |
| Akuz. | kornitu | kornitus |
| Lok. | kornitā | kornitos |
Raga surogāts, ko iegūst, sapresējot raga atgriezumus; izmanto pogu u. c. galantērijas izstrādājumu izgatavošanai.
Avoti: SV19