kopulis
kopulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: poligrāfijaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kopulis | kopuļi |
Ģen. | kopuļa | kopuļu |
Dat. | kopulim | kopuļiem |
Akuz. | kopuli | kopuļus |
Lok. | kopulī | kopuļos |
Veidne ar kopojumu (2).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "kopuli, kohabiti kaj amori."
- S kopulis sēdēja aiz naga un vāca nagu melnumus.
- Kopulis nogrozīja galvu un atsēdās uz akas malas.
- Pārvaldnieks Kopulis neapmierināti nolūkojās, ka vergu pāris gausām kustībām nes pāri pils pagalmam Jupitera statueti.
- Pat Kopulis, kurš bija īsts miera un gudrības iemiesojums, sāka zaudēt pacietību un nosvērtību.