kopīgums
kopīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kopīgums | kopīgumi |
| Ģen. | kopīguma | kopīgumu |
| Dat. | kopīgumam | kopīgumiem |
| Akuz. | kopīgumu | kopīgumus |
| Lok. | kopīgumā | kopīgumos |
1.Vispārināta īpašība → kopīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → kopīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → kopīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
4.Vispārināta īpašība → kopīgs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai tev piemīt kaut kāda paaudzes kopīguma vai piederības sajūtu?
- Šī divkāršā kopīguma dēļ viņi ir tēva imago atšķēlumi, t. i.
- Simboliskais var būt jebkas, par cik tas izsaka kādu kopīgumu kā vērtību.
- ( PGZB, 363) Nepiemēroti izturoties, pasaule var aizslēgties vai zaudēt kopīgumu.
- Kopīguma idejai ir noturīga vieta Ķīnas sociāli-politiskajā tradīcijā.