kontuzēt
kontuzēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kontuzēju | kontuzējam | kontuzēju | kontuzējām | kontuzēšu | kontuzēsim |
| 2. pers. | kontuzē | kontuzējat | kontuzēji | kontuzējāt | kontuzēsi | kontuzēsiet, kontuzēsit |
| 3. pers. | kontuzē | kontuzēja | kontuzēs | |||
Pavēles izteiksme: kontuzē (vsk. 2. pers.), kontuzējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kontuzējot (tag.), kontuzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kontuzētu
Vajadzības izteiksme: jākontuzē
kontužēt apvidvārds
Izraisīt (kādam) kontūziju.
Avoti: KiV, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Divi no cietušajiem guvuši šķembu ievainojumus, bet trīs ir kontuzēti.
- Vairākkārt ievainots, kontuzēts, tāpēc vien var atļauties taisnību runāt.
- 13. Zivis apdullina mehāniski ar āmuru, kontuzējot galvas smadzenes.
- Dzīvas zivis apdullina, mehāniski kontuzējot galvas smadzenes vai ar elektrisko strāvu.
- Pirmajās kaujās tika ievainots un divas reizes kontuzēts, bet palika ierindā.