konturēt
konturēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | konturēju | konturējam | konturēju | konturējām | konturēšu | konturēsim |
| 2. pers. | konturē | konturējat | konturēji | konturējāt | konturēsi | konturēsiet, konturēsit |
| 3. pers. | konturē | konturēja | konturēs | |||
Pavēles izteiksme: konturē (vsk. 2. pers.), konturējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: konturējot (tag.), konturēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: konturētu
Vajadzības izteiksme: jākonturē
1.Veidot (ko) tā, ka (tam) rodas kontūras.
1.1.intransitīvs Veidot kontūras.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikpat rūpīgi, ar vieglu gaismēnu, konturētas arī ķermeņa aprises.
- Turklāt nereti sievietes izvēlas konturēt ar nepareizo produktu, piemēram, bronzeri.
- Interesantam efektam: sudrabaini mirdzošas ēnas padara acis izteiksmīgi konturētas.
- Perfekti konturētas lūpas, neburzīga blūze, piedevām vēl balta.
- Raugies, lai lūpas nebūtu pārāk košas un konturētas.