konturēt

Lietojuma biežums :

konturēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Veidot (ko) tā, ka (tam) rodas kontūras.

1.1.intransitīvs Veidot kontūras.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri