kontrapunkts
kontrapunkts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: mūzikaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kontrapunkts | kontrapunkti |
| Ģen. | kontrapunkta | kontrapunktu |
| Dat. | kontrapunktam | kontrapunktiem |
| Akuz. | kontrapunktu | kontrapunktus |
| Lok. | kontrapunktā | kontrapunktos |
1.Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; polifonija.
1.1.Melodija, kas skan vienlaicīgi ar doto tēmu.
2.Mācība par šo daudzbalsības veidu.
3.Balsu kopskaņa, kur katrai pamatbalss skaņai atbilst skaņa citās (kontrapunktējošās) skaņās.
Avoti: LLVV, SV19
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šai kontrapunktā tad arī slēpta filmas īstā, ārēja mānīguma piesegtā jēga.
- Kā savdabīgs kontrapunkts šķiet kustīgo tēlu ienešana nekustīgajā dabas ainā.
- Soprāna un vienpadsmit apskaņotu instrumentu skanējums ar kontrapunktu palīdzību rada " piesārņotu" tembru.
- Tieši šis savdabīgais kontrapunkts tad arī ir tas, kas ierakstīs šo filmu kino vēsturē.
- Seconda parctica" lietoja daudz brīvāku kontrapunktu ar pieaugošu hierarhiju, uzsverot soprānu un basu.