kontamināts
kontamināts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kontamināts | kontamināti |
| Ģen. | kontamināta | kontaminātu |
| Dat. | kontaminātam | kontaminātiem |
| Akuz. | kontaminātu | kontaminātus |
| Lok. | kontaminātā | kontaminātos |
Valodas vienība, kas radusies kontaminējoties, resp., savstarpēji mijiedarbojoties (krustojoties), strukturāli, funkcionāli vai asociatīvi saistītām valodas vienībām.
Avoti: VsV