konsuls
konsuls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | konsuls | konsuli |
Ģen. | konsula | konsulu |
Dat. | konsulam | konsuliem |
Akuz. | konsulu | konsulus |
Lok. | konsulā | konsulos |
konsule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | konsule | konsules |
Ģen. | konsules | konsuļu |
Dat. | konsulei | konsulēm |
Akuz. | konsuli | konsules |
Lok. | konsulē | konsulēs |
1.Noteiktā kādas valsts rajonā ar šās valsts piekrišanu iecelta citas valsts amatpersona, kuras uzdevums ir aizsargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses, veicināt abu valstu sakaru attīstību.
2.vēsturisks Senajā Romā – viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā); goda tituls (impērijas laikā); cilvēks, kam ir šāds goda tituls.
3.Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) – tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara; persona, kam ir šāds tituls.
4.Rātskungs (piemēram, Rīgā līdz 19. gadsimta otrajai pusei).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Latvijas Goda konsulu Ziemeļreinā-Vestfālenē un Reinzemē-Pfalcā, profesoru, Dr.habil.
- Kuģis pašlaik atrodas Murmanskā, uz kurieni Lietuva nosūtījusi savu konsulu.
- Skaldi un valdi, tā runāja republikas konsuli, arī Cēzari.
- vienkārši nodrošināt, ka konsuls un vēstniecība zina par viņa klātbūtni.
- Par Monako Firstistes goda konsulu Latvijā Māris Grudulis kļuva pagājušajā rudenī.