konsuls
Lietojuma biežums :
konsuls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
konsule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Noteiktā kādas valsts rajonā ar šās valsts piekrišanu iecelta citas valsts amatpersona, kuras uzdevums ir aizsargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses, veicināt abu valstu sakaru attīstību.
2.vēsturisks Senajā Romā — viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā); goda tituls (impērijas laikā); cilvēks, kam ir šāds goda tituls.
3.Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) — tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara; persona, kam ir šāds tituls.
4.Rātskungs (piemēram, Rīgā līdz 19. gadsimta otrajai pusei).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri