konstituēt
konstituēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | konstituēju | konstituējam | konstituēju | konstituējām | konstituēšu | konstituēsim |
| 2. pers. | konstituē | konstituējat | konstituēji | konstituējāt | konstituēsi | konstituēsiet, konstituēsit |
| 3. pers. | konstituē | konstituēja | konstituēs | |||
Pavēles izteiksme: konstituē (vsk. 2. pers.), konstituējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: konstituējot (tag.), konstituēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: konstituētu
Vajadzības izteiksme: jākonstituē
Veidot (parasti cilvēku grupu noteiktam uzdevumam); konstruēt3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tādējādi var spriest par sociālās atmiņas un identitātes abpusēji konstituējošo raksturu.
- Klātesamība ir faktiska: tā ir gan konstituētais, gan konstituējošais.
- Pirmais uzdevums ir jautājums, kā ir konstituēta laiciska objektivitāte subjektīvā laikapziņā.
- Piesakot neierobežotas intuīcijas iespējamību, Marions piesaka subjekta konstituējošās darbības nenosacīta fenomena iespējamību.
- Jebkurš intencionālais priekšmets ir transcendentālās subjektivitātes konstituējošās darbības rezultāts.