konkretizēt
Lietojuma biežums :
konkretizēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Padarīt (ko) konkrētu (1); būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst konkrēts1.
2.Padarīt (ko) konkrētu (2); būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst konkrēts2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri