konfirmācija
konfirmācija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | konfirmācija | konfirmācijas |
| Ģen. | konfirmācijas | konfirmāciju |
| Dat. | konfirmācijai | konfirmācijām |
| Akuz. | konfirmāciju | konfirmācijas |
| Lok. | konfirmācijā | konfirmācijās |
1.Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli, iesvētīšana (iestiprināšana).
2.Romas pāvesta tiesība apstiprināt bīskapus.
3.Tiesas sprieduma apstiprināšana, ko izdara augstākās varas institūcijas.
4.Sakramentu teoloģijā – rituāls, ar ko Svētā Gara žēlastība jaunā veidā tiek nodota tiem, kas to jau saņēmuši kristībā.
Avoti: EV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc 1835. gada šai skolā un arī pie konfirmācijas nemaz nepielaiž tos, kas nemācēja lasīt.
- Pirmajā grupā iekļāva konfirmācijas skolas, kurās mācītāji vai baznīcas amatpersonas gatavoja zemnieku bērnus uzņemšanai kristīgās draudzes sastāvā, mācot lūgšanas, dziesmas, retos gadījumos arī burtot.
- Pirms izstāšanās vecākajai māsai bija jānodod darba apģērbs ( ja tāds tika saņemts) un no nama inspektora jāpieprasa savu personu apliecinošie dokumenti: kristīšanas un konfirmācijas apliecība un skolas atestāts.
- Satversme izdalīja divus draudžu locekļu tipus – draudzes “ biedri” ( aktīvie, lielie ziedotāji, brīvprātīgie) un parastie, kas ir saistīti ar draudzi tikai garīgi, ar konfirmāciju.
- Kurzemes bīskapa un Livonijas mestra vienošanās 1252. gada 18. oktobrī paredzēja, ka visiem jaunkristītajiem zēniem un meitenēm, kuri bija sasniegušo 14 gadu vecumu, bija jāiziet konfirmācija un jāsāk maksāt upura nauda.