konduīts
konduīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | konduīts | konduīti |
| Ģen. | konduīta | konduītu |
| Dat. | konduītam | konduītiem |
| Akuz. | konduītu | konduītus |
| Lok. | konduītā | konduītos |
Sodu žurnāls, kurā ierakstīja skolēnu pārkāpumus; ieviests 19. gs. vidū Vācijas skolās.
Avoti: LPE