konītis
konītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | konītis | konīši |
| Ģen. | konīša | konīšu |
| Dat. | konītim | konīšiem |
| Akuz. | konīti | konīšus |
| Lok. | konītī | konīšos |
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šad tad gan ir nepieciešams ieraut labu visīti vai konīti.
- Ja Jēkaba dienā pie debesīm staigā mazi balti mā konīši , tad saka
- Nezinu kāds šņabis jāpērk , vai varbūt konītis
- varēja zem letes konīti dabūt
- Top un bez konīša nekādi