konča1
konča sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | konča | končas |
| Ģen. | končas | konču |
| Dat. | končai | končām |
| Akuz. | konču | končas |
| Lok. | končā | končās |
koņča nevēlams; sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | koņča | koņčas |
| Ģen. | koņčas | koņču |
| Dat. | koņčai | koņčām |
| Akuz. | koņču | koņčas |
| Lok. | koņčā | koņčās |
Avoti: SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar končām un cukurotiem našķiem bērnus var palutināt, bet kontrolēti.
- Piecos vārdos par savu dzivi: Simpātiska violeta konča uz kociņa
- “Mūsu skola ir īsta konča,” smejas ģimnāziste.
- Sarmīte jau viskautko atved – mantas un končas, tad viņi priecīgi.
- Atceros – pirms pāris gadiem uz autoveikalu nāca divpadsmitgadīga meitene, kas diedelēja vecmāmiņai končas.