kompanjons
kompanjons vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kompanjons | kompanjoni |
| Ģen. | kompanjona | kompanjonu |
| Dat. | kompanjonam | kompanjoniem |
| Akuz. | kompanjonu | kompanjonus |
| Lok. | kompanjonā | kompanjonos |
1.Cilvēks, kas atrodas, darbojas kopā ar kādu (kādos apstākļos); kompānijas (1) dalībnieks.
2.Dalībnieks uzņēmumā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad sieviete uzbrucēja nošāvusi savu kompanjonu un pavērsusi ieroci pret sevi.
- Viņš pavisam noteikti būs jums lielisks draugs un kompanjons ikdienas pastaigās.
- Suns ir iemīļots kompanjons, kurš allaž parūpēsies par draiskulībām mājoklī.
- Pirmais un galvenais čivavas dzīves uzdevums ir būt par lielisku kompanjonu.
- Īstenot ieceri Oskaram palīdzējis viņa kompanjons, kurš filmēja un montēja.