Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
komonomērs
komonomērs joma: ķīmija
Monomērs, kas piedalās kopolimerizācijas vai kopolikondensācijas reakcijās.
Avoti: ZTV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Industriāli komonomēru pārsvarā pievieno līdz 5 % un no tā satura atkarīgas ko-POM īpašības.
  • Palielinoties komonomēra saturam, statistiskais EOK raksturojas ar īsākiem kristalizēties spējīgiem virknes fragmentiem, tai pašā laikā, blokkopolimēra EOK novēro šo grupu mazāku izmaiņu.
  • Būtisku ietekmi var novērot mehānisko īpašību rādītājos ( skatīt 1.3. tabulu), komonomēra saturam pieaugot, palielinās polimēra padevība, pakāpeniski izmainās kopolimēru deformācijas raksturs no superelastīgam materiālam raksturīgo uz stiklveida materiālam tipisko.
  • Kā piemērs uzskatāmi atspoguļots 1.1. tabulā, trioskāna sintēze ar 1,2-eposkīdalkānu, kur palielinot komonomēra daudzumu, tiek izmainīta iegūtā polimēra kristāliskuma pakāpe un kušanas temperatūra, kas būtiski ietekmē ekspluatācijas īpašības [7 - 10].
  • Kā redzams 1.2.4. attēlā, EOK var būt gan statistiskais, gan blokkopolimērs, kas sastāv no etilēna blokiem, kas veido pamatvirkni, un tajā izvietotiem heksilatzarojumiem, kuru biežums atkarīgs no komonomēra (  - oktēna) satura ( 1.2.5. att.).