komika
komika sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | komika | komikas |
| Ģen. | komikas | komiku |
| Dat. | komikai | komikām |
| Akuz. | komiku | komikas |
| Lok. | komikā | komikās |
1.Tas, kas izsmiekla veidā izraisa nosodījumu; tas, kurā izsmiekla veidā izpaužas nosodījums.
1.1.Jocīgums, smieklīgums.
2.Komisms, komiskais.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Majors rāda Lenca spējas dot īpatu pievilcību rupjai komikai.
- Otrajā cēlienā, kad Ofēlija redzama cerībās, nedaudz par spilgtu iekrāsojas komika.
- Tai pašā laikā tās bija izklaidējošas, prasmīgi izmantojot asprātīgus pārpratumus un situāciju komiku.
- Komika ir nostāstā par pazīstamo kurpnieku, muzikantu Selgu, kas esot bijis māņticīgs un baidījies no spokiem.
- To saprotot, Kroders lieto paņēmienu, ar kuru “ novecojušus mēteļus pāršuj bieži”, viņš forsē komiku.