kolorīts1
kolorīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kolorīts | kolorīti |
| Ģen. | kolorīta | kolorītu |
| Dat. | kolorītam | kolorītiem |
| Akuz. | kolorītu | kolorītus |
| Lok. | kolorītā | kolorītos |
1.Krāsu kombinācijas vispārīgais raksturs (piemēram, daudzkrāsainā mākslas darbā, audumā).
1.1.Dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids (piemēram, telpā, vienotā priekšmetu kopumā).
2.joma: mūzika Skanējuma nokrāsa (skaņdarbam, mūzikas instrumentam, orķestrim, dziedātāja balsij, korim).
3.Vispārīgā (mākslas darba) struktūra, formas raksturīgas īpatnības.
4.Raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, kādai vietai, tautai, nācijai, laikmetam).
Stabili vārdu savienojumiNacionālais kolorīts.
- Nacionālais kolorīts vārdkoptermins — kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pastāsti, lūdzu, par kādu kolorītu personāžu no neprofesionāļu komandas.
- Ezeriņš ir izcils ar savu latvisko kolorītu, valodu un tēliem.
- Bet notiekošā absurds kļūst smieklīgs, aizraujošs un uzjautrinoši kolorīts. „
- Kolorītā un aprūsējušā aparāta kreiso sānu rotāja uzraksts „ milicija”.
- Jūlija Madernieka darbu kolorīts nereti ir košs un bagātīgs krāszieda izvēlē.