kolonizēt
kolonizēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kolonizēju | kolonizējam | kolonizēju | kolonizējām | kolonizēšu | kolonizēsim |
| 2. pers. | kolonizē | kolonizējat | kolonizēji | kolonizējāt | kolonizēsi | kolonizēsiet, kolonizēsit |
| 3. pers. | kolonizē | kolonizēja | kolonizēs | |||
Pavēles izteiksme: kolonizē (vsk. 2. pers.), kolonizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kolonizējot (tag.), kolonizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kolonizētu
Vajadzības izteiksme: jākolonizē
1.Varmācīgi pārvērst (valsti, apgabalu) par koloniju.
2.Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vairāki autori ir minējuši, ka Glomus tenuis kolonizē aknu sūnas.
- Izveidotu streptokoku biofilmu spēj kolonizēt citu sugu baktērijas un orālās sēnītes.
- Ķērpji mēdz būt pionieru sugas, kas pirmās kolonizē jaunas dzīvotnes.
- Pioniersugas kolonizē nostabilizējušās, bet no veģetācijas salīdzinoši brīvas augtenes.
- B un B+ biomateriāliem virsma tika kolonizēta vidēji intensīvi.