koloniālisms
koloniālisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | koloniālisms | koloniālismi |
| Ģen. | koloniālisma | koloniālismu |
| Dat. | koloniālismam | koloniālismiem |
| Akuz. | koloniālismu | koloniālismus |
| Lok. | koloniālismā | koloniālismos |
1.Politika, kas vērsta uz koloniju iegūšanu vai paturēšanu.
2.Šāda politika kā forma, kādā lielākas valstis ekonomiski ekspluatē vāji attīstītas zemes.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šeit beidzas koloniālā valsts, beidzas iekšējais un ārējais koloniālisms."
- Tuvajos Austrumos krusta kari par lielu simbolu pārtapa tikai koloniālisma laikā.
- Viņas laikā Anglija pārgāja protestantismā un aizsāka pasaules vēsturē ievērojamāko koloniālisma periodu.
- Protams, koloniālisma mantojums nav viendabīgs, īpaši Francijas gadījumā.
- Koloniālismam ir bijušas ļoti dažādas formas - dažas no tām patiesi asiņainas.