kollijs
kollijs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kollijs | kolliji |
| Ģen. | kollija | kolliju |
| Dat. | kollijam | kollijiem |
| Akuz. | kolliju | kollijus |
| Lok. | kollijā | kollijos |
Dienesta suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, melnbaltu vai brūni baltu apspalvojumu; attiecīgā suņu šķirne; Skotijas aitu suns.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bārdaino kolliju spalva ir bieza un mīksta, kā arī pūkaina.
- Dažus suņus ( piemēram, terjerus un kollijus) nepieciešams nodarbināt.
- Kollijs pacietīgi pozēja un laikam tāpēc uz papīra izskatījās kā dzīvs.
- Šķirnei ir tie paši senie priekšteči un vēsture kā īsspalvainajam kollijam.
- Suņu puika Rondo ir jauktenis – kollija un vācu aitu suņa krustojums.