kolhicīns
kolhicīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kolhicīns | kolhicīni |
| Ģen. | kolhicīna | kolhicīnu |
| Dat. | kolhicīnam | kolhicīniem |
| Akuz. | kolhicīnu | kolhicīnus |
| Lok. | kolhicīnā | kolhicīnos |
Alkaloīds, ko iegūst no rudens vēlziedēm ("Colchicum autumnale") un izmanto medicīnā, ģenētikā, selekcijā; inde, kas kavē mitozi.
Avoti: SV99, ĢT, TM
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savvaļas sugu ģeneratīvo šūnu hromosomas dubulto ar kolhicīnu un tad krusto ar tetraploīdu ( Malek, Debener, 1998).
- 5.7. kolhicīns;
- Vienkāršus alkaloīdus bieži vien satur dažādu neradniecīgu dzimtu augi, bet sarežģīti alkaloīdi ( piem. kolhicīns, hinīns) sastopami pārsvarā tikai vienā sugā vai ģintī, kas ir tos raksturojoša īpašība.
- Poliploīdus organismus var mākslīgi iegūt, iedarbojoties uz to dzimumšūnām ( gametām) ar kolhicīnu - alkaloīdu, kas traucē dzimumšūnu normālu veidošanās procesu.