kolbe
kolbe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kolbe | kolbes |
| Ģen. | kolbes | kolbju |
| Dat. | kolbei | kolbēm |
| Akuz. | kolbi | kolbes |
| Lok. | kolbē | kolbēs |
Vīriešu matu sakārtojums 16. gs. 2. ceturksnī, ar vienmērīgi uz visām pusēm nosukātiem, pār pieres vidu, ausīm un pakausī līmeniski apgrieztiem matiem, pie tam parasti ar īsu, zem zoda līmeniski apgrieztu pilnbārdu.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sintēzē oksidējot acetanhidrīdu ar peroksīdu, ir konceptuāli līdzīgi kā kolbe elektrolīzē.