kokote
kokote sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kokote | kokotes |
| Ģen. | kokotes | kokošu |
| Dat. | kokotei | kokotēm |
| Akuz. | kokoti | kokotes |
| Lok. | kokotē | kokotēs |
Smalka, eleganta un dārga prostitūta, vieglas uzvedības sieviete.
Avoti: LEV, MeE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dīvaini jau esot, ja puišu mājā pēc Zvirbuļa ikvakara peldēm vannā smaržojot kā kokotes buduārā.
- Viņš vēroja ciltstēvus ar viņu mazajiem zēnu un meiteņu pulkiem, vienmēr modrus un gatavus sakārtot savas atvases atpakaļ ierindā, ja tās pajuktu nekārtībā; vēroja kokotes, kuras dāsni miedza ar aci no savu koķeti iegriezto cepuru apakšām; vēroja bulvāru dendijus ar viņu spīdīgi melnajām ūsām, pārspīlēti augstām stīvinātajām apkaklītēm, šmaugajiem gurniem un pārāk spicajiem kurpju purngaliem.
- Viņa ir iemūžinājusi Nikolu kā dīvu un Aivenu kā šarmantu mačo , viņas kamera ir notvērusi krāšļotas resnules un manierīgas ķīniešu meitenītes , kankāna trakulību un kādas vecas kokotes nolemtību
- Vai gluži vienkārši - patverties tajā vienīgajā, īpašajā vietā, Barberā, dziedošajā kokotē.