kokons
kokons vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: zooloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kokons | kokoni |
| Ģen. | kokona | kokonu |
| Dat. | kokonam | kokoniem |
| Akuz. | kokonu | kokonus |
| Lok. | kokonā | kokonos |
1.Smalku pavedienu apvalks, ko dažu kukaiņu kāpuri iekūņojoties auž ap sevi.
1.1.Zīdtauriņu kūniņas apvalks, kas sastāv no zīda pavedieniem, no kuriem iegūst jēlzīdu.
2.Apvalks, kurā ieslēgtas dažu bezmugurkaulnieku (slieku, zirnekļu, dažu gliemju) olas.
Avoti: LLVV, SV19
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visu zirnekļu mātītes tin olu kokonu - apvalku pašu izdētajām olām.
- Uzroča gali noslēdzas, izveidojot kokonu, kurā atrodas apaugļotas olšūnas.
- „Kokedama” laikam sauc, kad taisa tos kokonus.
- Uzroča gali noslēdzas, izveidojot kokonu, kurā atrodas dažas apaugļotas olšūnas.
- Jasmīne nomazgā Ģertrūdes rokas un seju, uzvelk garu, brūnu flaneļa naktskreklu, kas, sapogāts līdz zodam, izskatās līdzīgs kokonam, izņem no viņas matiem matadatas, izķemmē matus.