kokasu
kokasu nelokāms lietvārds, ģenitīvenis
Lietojuma biežums :
Tāds, kam ir koka asis (par transportlīdzekli).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņi brauca Strandžas kalnos pa serpentīna ceļiem, apdzenot vien zirdziņu vilktus kokasu ratus.
- Savus kokasu ratus viņš iesmērēja jau vakar vakarā.
- Zane klusē, aizdomājusies kaut kur. Lēnām viņu kokasu rati grab garām Leču muižai.
- Bet, kā vecie sēļzemnieki šodien nebrauc kokasu ratos, tā arī šāsdienas dzīvais dzejnieks nevar palikt viena dzīves posma idiomā. “
- Broņislavas māsa – stipri gados un slimību vārdzināta, jau desmit gadus uz gultas; neizskatās, ka viņai būtu viegli sekot sarunai – pēkšņi ironiski iebilst: nepārspīlē par tiem ratiem, nebija jau vairs kokasu.