koinē
koinē
1.vēsturisks Senajā Grieķijā – tautas sarunvaloda, kas izveidojās uz Atikas dialekta pamata, bet atšķīrās no klasiskās grieķu valodas; šajā valodā sarakstīti Jaunās Derības manuskripti. [SV99, RtV ]
2.joma: valodniecība Valodas paveids, kas kalpo saziņai starp vienas valodas dažādu dialektu runātājiem; parasti tas izveidojas uz viena (vai divu) dialektu pamata. [VsV ]
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc 300. gada p.m.ē. sekoja koinē grieķu valoda, kas bija izplatītākais sengrieķu valodas dialekts.
- Hellēnisma periodā, ap 3. gs. p.m.ē., izveidojās un izplatījās, izspiežot vietējos dialektus, vienota grieķu valoda - koinē.
- Pēc 300. gada p.m.ē., saplūstot sengrieķu valodas dialektiem, radās koinē grieķu valoda ( tiek saukta arī par kopīgo grieķu valodu un Aleksandra dialektu).
- koinē valoda Sengrieķu valodas fonētikā raksturīgi īsie un garie patskaņi , divskaņi , aspirētie piedvestie līdzskaņi un muzikāls akcents
- gadsimtu veidojusies uz koinē pamata